FRANCIJA – JAUNĀ CIRKA ŠŪPULIS

Francija – jaunā cirka šūpulis

Šis ir stāsts par to, kā un no kurienes jaunais cirks radies. Jaunā cirka aizsākumi meklējami Francijā. Nejaušība? Varbūt, bet ne tikai. Jaunā cirka aizsākumi ir apstākļu sagadīšanās un mērķtiecīga darba rezultāts.

Jaunais cirks ir radošu eksperimentu rezultāts. Tā aizsācēji ir tādi mākslinieki un trupas kā Cirque Nu, Cirque Bonjour, Le Puits aux Images, kas vēlāk kļuva par Cirque Baroque, Cirque Aligre, Cirque Plume, Archaos. Iedvesmojoties no laikmetīgās dejas un teātra septiņdesmito gadu beigās, viņi aizsāka eksperimentus cirkā.

Jaunajā pasaulē vecajam cirkam nebija vietas

Līdz pat 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem cirks, gandrīz nemainīgs, bija eksistējis jau 200 gadus. Tomēr publika kopš tā laika bija mainījusies. 20. gadsimta sabiedrība bija piedzīvojusi divus pasaules karus, tehnoloģiju attīstību, kas piedāvāja jaunus izklaides veidus kā kino un televīzija. Tā vairs nebija tā pati pasaule, kur cirks bija radies.

Septiņdesmitajos gados Francijā cirks piedzīvoja lielu krīzi. Blakus dažādiem citiem izklaides veidiem, cirkam nebija nekā jauna ko piedāvāt, un publika pamazām sāka zaudēt interesi. Publikas gaume bija mainījusies, tās acīs cirks bija morāli un estētiski novecojis. Liels trieciens bija arī benzīna krīze, jo lielākā daļa cirka trupu bija atkarīga no iespējas pārvietoties un pārvadāt izrādes materiālus un dzīvniekus. Tradicionālais cirks vairs nebija piemērots esošajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Šajā laikā bankrotēja vairāki tradīcijām bagāti cirki, kā piemēram, Cirque Amar (atjaunots 1991. gadā). Cirks bija spiests mainīties, lai izdzīvotu.

Pastāvēs, kas mainīsies

Grūtajā brīdī Francijas valdība uzņēmās palīdzēt cirka nozarei izdzīvot. Mērķis, sākotnēji, nebija radīt ko jaunu, tieši pretēji – glābt gadsimtu tradīciju. 1978. gadā tika sperts vēsturisks solis: no Lauksaimniecības ministrijas atbildību par cirku pārņēma Kultūras ministrija. Tādējādi cirks beidzot tika atzīts par kultūras formu. Bet, kas vēl svarīgāk – cirka mākslinieki ieguva tādas pašas tiesības kā citi mākslas darbinieki un varēja pretendēt uz statusu intermittant de spectacle. Šis status ļauj māksliniekiem saņemt finansiālu pabalstu izrādes gatavošanas laikā, kamēr tā pati nenes ienākumus. Šī reforma ir nepārvērtējama, jo tā deva iespēju māksliniekiem strādāt pie izrādes režijas un kvalitatīvas attīstības, nevis atkārtot vienus un tos pašus numurus, lai nopelnītu dienišķo iztiku.

Šajā laikā tika rīkoti arī pirmie cirka festivāli, un ieviestas balvas par inovācijām cirka mākslā. Starp tiem jāmin tādi festivāli kā Montekarlo cirka festivāls (1974), Rītdienas cirka festivāls (1978) un Lui Merlāna stipendija jaunajiem cirka māksliniekiem (1977). Viens no svarīgākajiem punktiem jaunā cirka attīstibai ir cirka skolu atvēršana. 1974. gadā Francijā tika dibinātas pirmās cirka skolas Rietumeiropā – Aleksa Grusa (Alex Gruss) un Silvas Monforas (Silva Monfort) cirka skola un Annijas Fratellini (Annie Fratellini) un Pjēra Etē (Pierre Etaix) Nacionālā cirka skola. Lai gan sākotnēji to mērķis nebija kardināli mainīt cirka tradīciju, tās atvēra iespēju cirka mākslu apgūt jebkuram, pretēji iepriekš, kad cirka māksla bija rezervēta cirka dinastijām. Kopš tā laika Francijā ir izveidotas vairākas valsts augstskolas un Nacionālie cirka mākslas centri nozares attīstības veicināšanai.

Ļoti svarīgs ir arī publikas informēšanas darbs. Francijā eksistējuši vairāki cirka mākslai specializēti izdevumi. Šobrīd ar publikas izglītošanas darbu, lielākoties, nodarbojas Nacionālie cirka mākslas centri un Nacionālais ielu un cirka mākslām veltītais resursu centrs „HorsLesMurs”.

Laikmets nebija nejaušība

Protams, nedrīkst aizmirst arī kulturālos faktorus. Hipiju kultūra sev līdzi atnesa interesi par austrumu kultūrām, glorificēja klaidoņa dzīvesveidu un ielu māksliniekus un, kas ne mazāk svarīgi, dzīvnieku aizsardzības kustību. Dzīvnieku pārvadāšana un uzturēšana ir dārga un sarežģīta. Tāpēc lielākā daļa jauno cirka mākslinieku estētisku, morālu un ekonomisku iemeslu dēļ izvēlējušies savās izrādēs neizmantot dzīvniekus.

Šobrīd jaunais cirks Francijā turpina savu attīstību. Pēdējie pieejamie statistikas dati liecina, ka 2010. gadā Francijā darbojās 450 individuāli mākslinieki un kompānijas, kas piedāvāja 942 dažādas izrādes.

Noderīgas adreses:
Nacionālais cirka mākslas centrs
Tulūzas Municipālais cirka mākslas centrs
Francijas cirka skolu federācija
Hors les Murs, izdevniecība un ielu un cirka mākslām veltītais materiālu centrs
Cirka mākslinieku arodbiedrība
Šatelero Nacionālā cirka skola
Rosni-sir-bua Nacionalā cirka skola
Fratellini cirka Akadēmija

P.S.
Ziņkārīgajiem jaunā cirka vēsture Lielbritānijā acīm tīkamā veidolā: http://www.cryingoutloud.org/home/timeline/
Hronoloģija: Cirka attīstība pasaulē

Teksta autore: Māra Pāvula