JAUNAIS CIRKS BALTIJAS VALSTĪS

JAUNAIS CIRKS BALTIJAS VALSTĪS

Katrā no Baltijas valstīm izvēlēts cits jaunā cirka attīstības ceļš. Latvijā, lai gan tā bija pirmā Baltijas valsts, kurā publikai bija iespēja iepazīties ar šo žanru, jaunais cirks attīstās lēnām un netiek veikts mērķtiecīgs un intensīvs darbs žanra attīstīšanai. Igaunijā jaunais cirks attīstās, izmantojot cirka pedagoģiju, un viesizrādēm nav liela nozīme, kamēr Lietuvā tiek veikts mērķtiecīgs darbs jaunā cirka ieviešanai. Tomēr visu trīs valstu kopējā pieredze rāda, ka svarīgākais ir mākslinieku personīgā iniciatīva un vēlme žanru attīstīt.

LATVIJA

Latvijā ir ļoti sena un spēcīga cirka tradīcija, un, pateicoties valsts atbalstam, tradicionālais cirks Latvijā atrodas priviliģētā stāvoklī, gan salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, gan salīdzinot ar jaunā cirka iespējām. Jaunais cirks Latvijā lielākoties pazīstams pateicoties Latvijas Jaunā teātra institūta  rīkotajām viesizrādēm. Latvija bija pirmā no trijām Baltijas valstīm, kas uzņēmusi ārzemju jaunā cirka māksliniekus. Tas notika jau 1997. gadā. Jaunā cirka viesizrādes lielākoties viesojušās jaunā teātra festivāla Homo Novus ietvaros. Arī pēcāk ar jauno cirku visvairāk saskārusies publika, kam ir pastiprināta interese par teātri. Viesizrāžu laikā reizēm rīkotas arī meistardarbnīcas dažādu jomu profesionāļiem, tomēr ilgtspējīgs projekts cirka jomā nav izveidojies. Latvijā (Liepājā) darbojas arī jaunā cirka studija Beztemata, kas veido izrādes un sniedz nodarbības dažāda vecuma audzēkņiem, kā arī nodarbojas ar sociālo cirku. Tā ir vienīgā organizācija, kas mērķtiecīgi strādā pie jaunā cirka popularizēšanas Latvijā, tomēr tās darbības lauks ir ģeogrāfiski ierobežots un arī audzēkņu skaits ir samērā neliels. Latvijā pastāv plaša tradicionālā cirka studiju infrastruktūra, netrūkst cirka profesionāļu, bet trūkst iniciatīvas un vēlmes nodarboties ar jauno cirku, ko daļēji iespējams skaidrot ar informācijas trūkumu, kā arī bieži – ar tradicionālā cirka mākslinieku negatīvo attieksmi pret jauno cirku. Redzamākās aktivitātes Latvijā notika laikā no 2006. līdz 2009. gadam, bet pēdējos gados apsīkušas gan aktivitātes, gan mākslinieku optimisms attiecībā uz jomas attīstību.

LIETUVA

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, ir sena un spēcīga cirka tradīcija, tomēr tam ir daudz mazāks valsts atbalsts. Arī Lietuvā nepastāv neviena profesionāla jaunā cirka kompānija, tomēr pēdējos gados parādījušies aizvien vairāk interesentu un cilvēki eksperimentē šajā jomā. Lietuvā tiek veikts mērķtiecīgs darbs jaunā cirka attīstības veicināšanai. Kopš 2006. gada tiek organizēts starptautisks jaunā cirka festivāls, kura laikā uzstājas viesmākslinieki, tiek lasītas lekcijas par jauno cirku un organizētas meistarklases māksliniekiem, kas mēģina nodarboties ar šo žanru. Pēdējos gados festivālā tiek dota iespēja uzstāties arī jaunajiem Lietuvas māksliniekiem. Lietuvā darbojas arī  trīs tradicionālā cirka studijas, kur jauniešiem ir iespēja apgūt cirka tehnikas. Lietuvas pieredze rāda, ka ar mērķtiecīgu viesmākslinieku aicināšanu un darbu ar interesantiem iespējams veicināt žanra attīstību un vietējo mākslinieku aktivitātes. Gan tradicionālā, gan jaunā cirka mākslinieki Lietuvā ir optimistiski noskaņoti un tic šīs jomas attīstībai.

Mākslinieki: Mantas Markevičius

IGAUNIJA

Igaunijā jaunais cirks attīstās pilnīgi atšķirīgi. Šeit ir mazāk izteikta cirka tradīcija un valsts atbalsts. Jaunais cirks Igaunijā attīstās ar izglītības starpniecību. Igaunijā ir tikai viena tradicionālā cirka studija, bet ir divas lielas jaunā cirka studijas, kuru vecākās grupas ir spējīgas sagatavot un sniegt līdz 40 izrādēm gadā. Studijām ir sadarbības partneri (citi jaunatnes cirki, kas pārstāv jaunā cirka žanru) ārzemēs, kas dod iespēju paplašināt mākslinieku redzesloku un bagātināt pieredzi. Igaunijas jaunā cirka pārstāvji atzīst, ka viņi nav interesējušies par sadarbības iespējam ar Latviju un Lietuvu, jo jūtas daudz piederīgāki ziemeļvalstu kultūrai – īpaši Somijas kultūrai. Lai arī Igaunijā nevar runāt par profesionālu jaunā cirka kustību, tomēr izveidojusies vesela jauno mākslinieku paaudze, kas ar jauno cirku vēlas saistīt savu dzīvi profesionālā līmenī. Igaunijā ir bijis ļoti maz viesizrāžu, tāpēc grūti analizēt to iespējamo ietekmi. Igaunijas pieredze rāda, ka līdzās personīgajai iniciatīvai izglītība ir ļoti nozīmīga jaunā cirka attīstībā.

Cirka studijas: Folie, Omatsirkus

Vai jaunajam cirkam ir nākotne Baltijas valstīs?
3  valstis, 3 mākslinieki, 3 viedokļi.

“Domājam, ka ir. Tomēr optimisms ir daudz mazāks nekā pirms dažiem gadiem. 2009. gadā mēs domājām, ka Liepāja varētu kļūt par Baltijas jaunā cirka centru. Tomēr Latvijā trūkst aktīvistu, trūkst iniciatīvas un finansējuma. Mums arī nav kontaktu ne ar lietuviešu, ne igauņu māksliniekiem. Mēs esam mēģinājuši iegūt kontaktus ar franču trupām, bet tas nemaz nav tik viegli. Mēs mēģinām kaut ko darīt, bet, pirmkārt, mēs esam Liepājā, te ir daudz mazāk cilvēku nekā Rīgā, otrkārt, esam nevalstiska organizācija un atkarīgi no finansējuma. Ja mums būtu tādi profesionālie resursi, lieliski mākslinieki, kā Rīgas cirkam, būtu pavisam cita runa.”

 (Solvita Sudmale no Liepājas, jaunā cirka studijas “Beztemata” vadītāja)*1

 

“Jaunais cirks Lietuvā ir ļoti jauna mākslas forma. Un es varu teikt, ka Lietuvā tas attīstīsies. Noteikti! Es ceru, ka kādu dienu mēs radīsim profesionālus jaunā cirka priekšnesumus. Manuprāt, mēs esam ceļā uz to. Viss notiek soli pa solim: no ielas uz skatuvi, no mazām meistardarbnīcām līdz profesionālai cirka skolai.”

(Mantas Markevičius, lietuviešu cirka mākslinieks, žonglēšanas meistardarbnīcu vadītājs)*2

 

“Tas prasīs vismaz 10 gadu. Publika būtu jāizglīto un jāaudzina. “Cirque du Soleil” izrādes šeit guva lielus panākumus, un cilvēki saprot mazliet labāk, ka cirks var būt lielisks arī bez dejojošiem lāčiem. Bet ir jāsper vēl lieli soļi līdz jaunā cirka mākslas izpratnei.(..)
Lai attīstītu igauņu cirku, ir vajadzīgs veiksmīgs darbs skolās. Saikne starp mākslu un cirku būtu jāpadara skaidrāka. Lai, kad jaunā paaudze izaugtu, viņa to uztvertu kā normu. Būtu jārīko cirka darbnīcas skolās (īpaši jāizplata žonglēšana, jo tā attīsta smadzenes un veido saikni starp abām smadzeņu puslodēm). (..) Mums vēl ir garš, garš ceļš priekšā.”

(Terje Bernate no Igaunijas, cirka māksliniece un jaunā cirka studijas “Folie” vadītāja)*3