Tradicionālais cirks, tāds, kādu mēs to saprotam Eiropā, pastāv jau vairāk kā 200 gadus. Un līdz pat jaunā cirka aizsākumiem 20. gs. septiņdesmitajos gados, tas bija saglabājies gluži vai nemainīgā formā. Tomēr nedrīkst aizmirst par virves dejotājiem senajā Romā, akrobātu tradīciju senajā Ķīnā, žonglieru priekšnesumiem senajā Ēģiptē kā arī trubadūriem un citiem klejojošiem māksliniekiem viduslaiku Eiropā. Īsāk sakot, cirka priekšteči eksistē, kopš cilvēce sevi atceras.
Jēdziena “cirks” izcelsme meklējama Senajā Romā. Ar latīņu vārdu circus toreiz apzīmēja ovālas formas ēku, kurā notika zirgu un ratu skriešanās sacīkstes, gladiatoru cīņas, cīņas ar savvaļas zvēriem, jātnieku, žonglieru, akrobātu un dzīvnieku dresētāju priekšnesumi.
Tomēr par cirka sākumu pieņemts uzskatīt Filipa Estlija (Philip Astly) izrādi 1768. gadā. Estlija izrāde pirmo reizi kvalitatīvi atšķīrās no viņa laika biedru piedāvātajām. Viņš piedāvāja ne tikai tajā laikā populāros trikus ar zirgiem, bet tos arī papildināja ar akrobātiskiem trikiem, žonglieriem un eksotisku dzīvnieku izrādīšanu. Tieši viņš uzbūvēja pirmo manēžu ar 13 m diametru, kas kļuva par cirka kanonu. Izrādās, ka manēžas izmērs un forma pirmkārt tika veidota jāšanas priekšnesumu izrādīšanas ērtībai.
Interesanti, ka savu nosaukumu jaunā izrāde ieguva pateicoties Filipa Estlija konkurentiem – Čārlzam Hūgam (Charles Hugues) un Čārlzam Dibdinam (Charles Dibdin), kas atvēra Filipam Estlijam konkurējošu uzņēmumu un nosauca to par “Karalisko cirku.”1
Cirka tradīcja pamazām izplatījās visā Eiropā un no Eiropas aizceļoja uz Amerikas kontinentu. 18. gs. Sākumā Eiropas cirks jau pazina tādus elementus kā: akrobātika, akrobātika uz zirgiem, žonglieri, dejas, mēmie un runājoši klauni un dresēti eksotiskie dzīvnieki. Līdz ar cirka izplatīšanos Amerikas kontinentā radās daudzi jaunievedumi, piemēram, cilvēku un dzīvnieku dīvainību (kroplību) izrādīšana, izklaidējoši šovi cirka teritorijā ārpus izrādes laika (sideshow)2 un tādi tehnoloģiski jaunievedumi kā cirka vilcieni un cirka teltis.
Kopš tā laika cirks ir attīstījies, mainījies vizuālais noformējums, pieaugusi tehnoloģijas nozīme – tomēr izrādes pamatstruktūra, priekšnesumu tipi, komunikācijas veids un mērķis palikuši tie paši. Tas ir izdzīvojis kino, vēlāk televīzijas un pat datora, interneta un datorspēļu parādīšanos mūsu ikdienā.
Teksta autore – Māra Pāvula
1 Jacob, Pascal. Le cirque, un art à la croisée des chemins . Paris: Gallimard, 1992, 22. lpp.
2 Atsevišķa daļa cirka teritorijā, kur par papildus samaksu var spēlēt spēles vai skatīties priekšnesumus ārpus lielās izrādes laika. Side-show. Exams Dictionary. Pearson Longman. 1429. lpp.
Follow