Cirks rāda sevis pārvarēšanu, fiziskā spēka pilnību, cilvēka varu pār dzīvniekiem. Cirks, tie ir žesti, pozas, darbība”.1

Ige Otjē

Risks, Bailes, Pārcilvēks, Kontrole, Pūles, Skaistums…

Centrālais jēdziens cirkā ir cilvēka spēka pilnība. Visi cirka numuri parāda cilvēka spēju pārvarēt sevi vai kādas barjeras un traucēkļus savā dzīve. Jau vairāk nekā 200 gadus cirks izklaidē cilvēku pūļus. Kāpēc? Kas mūs saista cirkā?


Cirks – rietumu sbiedrības vērtību atspoguļojums.
 

Komunikāciju zinātnieks  un daudzu cirkam veltītu publikāciju autors un redaktors, izbijis cirka mākslinieks Ige Otjē (Hugues Hotier) cirka šarmu skaidro pavisam vienkārši: “cirkā cilvēks cilvēkam vairs nav vilks”2. Cilvēks necīnās pret citu, bet gan cenšas pārvarēt pats sevi. Akrobāti, žonglieri, spēkavīri – visi šie mākslinieki skatītājam dod iespēju redzēt cilvēka spēju attīstību. Arī klauni parasti savās etīdēs sastopas ar sevis vai sabiedrības radītiem traucēkļiem, kuri tiem jāpārvar. Numuri ar dzīvniekiem rāda cilvēka spēju valdīt pār dabu. Savos darbos viņš uzsver arī rietumu kristīgās kultūras vērtību sistēmas atspoguļojumu cirkā. Judeokristīgā audzināšanā, kas ir raksturīga mūsu sabiedrībai,  pamatvērtības ir pūles  un darbs. Darbs – kā investīcijas ar garantētu atmaksu. Neapšaubāmi, perfekcija, ko skatītājs redz manēžā, ir lielu pūļu un darba rezultāts.3


Cirks jeb stāsts par to kā mērkaķis kļuva par cilvēku.

Interesantu skatījumu piedāvā kanādiešu cirka semiotiķis Pols Buisaks (Paul Bouissac). Viņš cirka šarmu saista ar primitīviem un pat aizvēsturiskiem instinktiem. Viņaprāt, neviens no cirka māksliniekiem nav labāk piemērots dzīvei, kā ikdienas cilvēks, tomēr skatītājs skatās uz mākslinieku, kurš sasniedzis perfekciju kādā ļoti šaurā jomā,  kā uz pārcilvēku, par sevi spējīgāku sugas pārstāvi. Interesanti, ka cirks ir būvēts uz svarīgākajām izdzīvošanai nepieciešamajām spējām – tām, kuras mums bija nepieciešamas, lai izdzīvotu vēl laikos, kad dzīvojām kokos.  Vēsturiski, lai cilvēks izdzīvotu ir bijuši jāpārvar dažādi šķēršļi un jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, jāvāc ēdiens, jānoķer medījums, jāizvairās no uzbrucējiem, jāveic reproduktīvā funkcija. Analizējot atklāja, ka jebkura no iepriekšminētajām spējām var tikt izmantota cirka izrādes pamatā. Lai tās izpildītu, cilvēkam ir vajadzīgas šādas iemaņas:

1. Noturēt līdzsvaru un pārvietoties pa šaurām virsmām;

2. Lai izvairītos no nāvīga kritiena, pieķerties pie balsta;

3. Atbrīvoties no šķēršļiem lecot vai kāpjot;

4. Mest un ķert priekšmetus, lai sasniegtu mērķi vai saglabātu vērtīgos objektus savā īpašumā;

5. Kontrolēt dzīvniekus, lai iegūtu no tiem resursus vai neitralizēt plēsēju agresiju;

6. Tikt galā ar sociāliem konfliktiem.4

Šīs ir sešas pamatiemaņas, kas bija vajadzīgas mūsu senčiem, lai izdzīvotu, un uz kā ir būvētas un attīstītas visas pārejās cilvēku iemaņas. Visi cirka priekšnesumi  ir piemērs vienai vai vairākām no šīm prasmēm.


Cirks
 – maģisks rituāls mūsdienu cilvēkam.

Cirkam piemīt, kas maģisks, sirreāls. Franču cirka vēsturnieks un pētnieks Žakobs Paskāls (Jacob Pascal) norāda, ka cirks ir iespēja piedzīvot kaut ko ārpus realitātes – fantāzijas un mistikas pasauli. Viņaprāt, cirka nozīme skatītājam ir tāda pati, kā aizvēsturiskajam cilvēkam piedalīties šamanistiskajos aktos vai  viduslaiku cilvēkam apmeklēt reliģisko mistēriju.5 Tāpat kā grāmatas un filmas cirks piedāvā fantāzijas, neikdienišķu un pārdabisku pasauli, tikai, atšķirībā no diviem pirmajiem, tas piedāvā ne tikai vērot vai iedomāties, bet atrasties teju vai notikuma centrā.

Teksta autore – Māra Pāvula
Ilustrācija – Majumi Otero

1  Hugues Hotier. Le verbe au cirque. No Jeu : revue de théâtre, n° 28, (3) 1983, p. 40-55.  http://id.erudit.org/iderudit/28393ac

 Hotier, Hugues. Cirque, communication, culture. Bordeaux:  Presses Univ de Bordeaux, 1995. 147. lpp.

3  Hotier, Hugues. Cirque, communication, culture. Bordeaux:  Presses Univ de Bordeaux, 1995. 147. lpp.

4  Bouissac, Paul. Semiotics at the Circus. 177. lpp.

5   Jacob, Pascal. Le cirque. Voyage sous etoiles. 8. – 30. lpp.